Aleksejs Kapustins: "Es paliku ChGK, pateicoties Vinnijam Pūkam."

Ātra intervija ar jauno kluba priekšsēdētāju: par sevi, jauno valdi un nākotni.

Pastāstiet nedaudz par sevi: kā radās interese par ChGK un kā nokļuvi Rīgas lietpratēju klubā “Intelekts”.

2000. gadu sākumā IRC kalpoja kā sociālais tīkls un jo īpaši Rīgas servera kanāls #buktopuha, kur čatbots uzdeva viktorīnas jautājumus par ātrumu. Papildus atbilžu konkursam dalībnieki daudz komunicēja par dažādām tēmām. Un šajā kanālā tika pulcēta ievērojama daļa no Rīgas ChGK kluba pirmajām komandām. Es pievienojos kanālam nedaudz vēlāk, tāpēc neko nezināju par pašām pirmajām spēlēm un uz savu pirmo spēli – pirmās sezonas noslēguma spēli – atnācu ar mērķi noskatīties un satikt cilvēkus, kurus zināju tikai no tiešsaistes komunikācijas iepriekš. Pārtraukumā viņi man atrada komandu, kurai pietrūka spēlētāja, un uz nākamo spēli cita komanda mani speciāli uzaicināja. Tieši noslēdzās sezonas Čempionu kauss, kuru ne tikai uzvarējām, bet arī, pateicoties manai versijai, saņēmām balvu par smieklīgāko atbildi. Diemžēl es precīzi neatceros jautājuma tekstu, uz kuru mēs sniedzām atbildi “balva”, bet tas jautāja par dzejnieku Majakovski, un mēs pārliecinoši atbildējām "Vinnijs Pūks". Pēc tik pozitīvām emocijām vienkārši nevarēju nepalikt klubā uz nākamo sezonu.

Kurš turnīrs bija neaizmirstamākais tavā karjerā?

Visinteresantākie man vienmēr ir bijuši Pasaules čempionāti un Znatokiādes, jo pat vieta tabulas vidū turnīrā ar labākajām komandām man šķiet nozīmīgāks rezultāts nekā uzvara reģionālā turnīrā. Organizācijas greznības līmeņa ziņā vienmēr var izcelt turnīrus Baku, bet es tomēr pirmajā vietā likšu pasaules čempionātu Dubnā, kur mēs bijām labā formā un ieņēmām visās trīs spēlēs. - atlase, fināls un sinhronais turnīrs, kas bija daļa no neoficiālās programmas, vietas tabulas vidū, konkurējot ar pasaules labākajām komandām.

Nesen notikušajās valdes vēlēšanās tu saņēmi 40 balsis par un nevienas balsis pret, tad priekšsēdētāja vēlēšanās tava kandidatūra tika atbalstīta vienbalsīgi. Kā tu pats vērtē šos rezultātus un ko plāno darīt kā priekšsēdētājs? Kādu redzi kluba tālāko attīstību un kādas izmaiņas, tavuprāt, ir nepieciešamas?

Uzskatu, ka “pret” balsu trūkums vairāk ir veltījums manai diplomātijai, nevis kādam ļoti nozīmīgam ieguldījumam kluba attīstībā. Man šķiet, ka Konstantīna Čekušina vadībā klubs attīstījās pareizajā virzienā: redzot, cik daudz pūļu viņš pats iegulda kluba darbā, organizācijai pievienojās daudzi spēlētāji. Tieši tāpēc klubs var veiksmīgi turpināt savu darbību arī pēc izmaiņām valdē. Tātad savu darbu un kluba attīstību primāri redzu nevis pārmaiņās, bet papildinājumos - gribētos atrast entuziastus, kas ir gatavi spēles aizvadīt latviešu valodā, gribētos arī atdzīvināt sinhrono turnīru "Baltijas krasts".

Kā vērtējat vietējo ChGK kustību un Rīgas kluba līmeni Baltijas valstu un pasaules mērogā?

Ja runājam par sportisko līmeni, tad Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vadošās komandas spēles līmeņa ziņā ir aptuveni salīdzināmas, lai gan Lietuvā aktīvo komandu ir ļoti maz. Pat mūsu labākās komandas atpaliek no pasaules līderiem, taču ideālā formā un ar nelielu veiksmi var cīnīties par medaļām prestižākajās sacensībās. Diemžēl daudzi eksperti pēdējos gados bijuši spiesti mainīt dzīvesvietu kara vai domstarpību dēļ ar savas valsts politiku, tāpēc nedaudz mainījies spēcīgo komandu sadalījums pa valstīm. Piemēram, spēcīgu spēlētāju un aktīvu organizatoru pieplūdums veicināja Tallinas kluba līmeņa pieaugumu. Tāpēc vienu no Rīgas kluba mērķiem redzu spēlē iesaistīt tos, kuri atraduši savu jauno mājvietu Latvijā - un pat ne kluba izaugsmes dēļ, bet gan palīdzēt cilvēkiem ar ierasto hobiju šeit justies ērtāk.
Ja pievēršamies citam kluba darba aspektam, mūsu klubs ir viens no vadošajiem komandu skaita ziņā, ņemot vērā mūsu pilsētas salīdzinoši nelielo izmēru un jaunatnes aizplūšanu no valsts. Mums ir ļoti labi organizētāji ne tikai pieaugušo, bet arī skolēnu un skolēnu spēlēm, un, galvenais, organizācija nepaļaujas tikai uz vienu cilvēku.

Kas notiks ar gaidāmo Latvijas čempionātu, un vai Rīgā ir vēl kādi festivāli?

Jau pirms jaunās valdes vēlēšanām tika izveidota Latvijas čempionāta organizatoriskā grupa, kurā darbojas ilggadējais čempionātu organizators Aleksandrs Barbakadze un vairāki organizatori no mūsu kluba. Šobrīd viņi izvēlas čempionātam piemērotu norises vietu un formātu, lai vislabāk atbilstu komandu vēlmēm, kas izteiktas nesen veiktajā aptaujā.
Konkrētus solījumus dot ir pāragri, taču klubs plāno rīkot arī tradicionālo festivālu “Samta sezona” Rīgā vai Jūrmalā. Pieaugot Eiropas grupu skaitam un pieprasījumam pēc festivāliem Eiropā, ceram, ka Rīga ar laiku uzņems vairāk festivālu.

Un visbeidzot, kāds ir tavs novēlējums kluba spēlētājiem pirms 2024. gada?

Gribu novēlēt, lai šādos laikos, kad pasaulē notiek tik daudz notikumu, kas šķeļ cilvēkus, mūsu vaļasprieks paliek tas, kas vieno visus neatkarīgi no valsts, vecuma un citām atšķirībām. Novēlu visiem jaunajā gadā vairāk labas tikšanās ar veciem un jauniem draugiem!